Karsta vasara un patīkams vēsums mājās – kā pārvarēt karstumu?

Augsta temperatūra ārā ne vienmēr nozīmē, ka mājās valdīs karstums. Šajā ziņā runa nav tikai par gaisa kondicionēšanas ierīkošanu, bet gan par efektīvu ēkas siltumizolāciju.

Tas, ka temperatūra vasaras mēnešos kļūst augstāka, ir neapstrīdams fakts. 2020. gadā ziemeļu puslodē tika novērots visu laiku karstākais gads, un temperatūra bija par 1,28ºC augstāka nekā vidēji 20. gadsimta. Laiks no 2020. gada jūnija līdz augustam, tika nosaukts par karstāko vasaru vēsturē.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) ziņo, ka kopš 1990. gada pieprasījums pēc enerģijas dzesēšanas vajadzībām ir vairāk nekā trīskāršojies! Turklāt tiek lēsts, ka visā pasaulē darbojas divi miljardi gaisa kondicionēšanas iekārtu, un to skaits tikai pieaugs. Tas savukārt noved pie enerģētiskās nabadzības. Tiek lēsts, ka 1,1 miljards cilvēku nevar atļauties piekļuvi dzesēšanai.

Karstums apdraud arī cilvēku veselību. Piemēram – tiek lēsts, ka Lielbritānijā pat 20 % mājokļu izraisa to iemītnieku pārkaršanu. Gada laikā karstuma dēļ tur mirst aptuveni 2000 cilvēku, un līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz 7000!

Kad runa ir par situāciju Polijā, Polijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu vides institūta ir veikuši pētījumus par attiecībām starp karstuma viļņiem un mirstību 10 lielākajās Polijas pilsētās. Viņi parādīja, ka mirstības pieaugums ir skaidri redzams lielāko karstuma viļņu laikā. Svarīgi, ka vidēji gadā Polijā visvairāk cilvēku mirst ziemā un vismazāk vasarā. Tomēr šis princips neattiecas uz vasaras karstuma viļņiem. Tad maksimālais nāves gadījumu skaits ir vasarā. Piemēram, 1994. gadā 10 lielākajās Polijas pilsētās tika reģistrēti vairāk nekā 1000 papildu nāves gadījumi, ko izraisīja karstums. Šajā ziņā tas bija traģiskākais gads.

Saskaņā ar Eiropas Zinātņu akadēmijas EASAC ziņojumu Eiropā (galvenokārt Rietumeiropā) karstuma vilnis 2003. gadā izraisīja vairāk nekā 70 000 cilvēku nāvi. 2010.gadā – 56 tūkst. nāves gadījumu.

Dati saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas portālu: www.naukawpolsce.pl

Pret klimatu izturīgas ēkas

Tāpēc ir nepieciešams parūpēties par termālo komfortu. Kāds ir risinājums nākotnei? Kas ir termiskais komforts? Kā to izmērīt?

Ikviens vēlētos, lai viņa mājās būtu pareiza temperatūra. Termālais (siltuma) komforts ir stāvoklis, kad mēs nepievēršam uzmanību apkārtējās vides temperatūrai, jo nejūtam pārmērīgu karstumu vai aukstumu. Termālā komforta sajūta lielā mērā izriet no personīgajām vēlmēm un atšķirīgas zemas un augstas temperatūras panesamības. Katrs no mums var justies komfortabli pilnīgi atšķirīgos apstākļos. Tomēr pastāv labi izstrādāti veidi, kā rūpēties par termālo komfortu, it īpaši iekštelpās.

Termālā komforta jautājumu ir pētījuši daudzi zinātnieki. Viens no tiem bija dāņu inženieris Ole Fangers, kura novērojumi veicināja starptautisko standartu izstrādi, tostarp mūsu valstī pašlaik spēkā esošā Polijas standarta PN-EN ISO 7730:2006 – Siltuma vides ergonomika.

Pamatrādītājs, kas ļauj noteikt un pārbaudīt termālo komfortu slēgtās telpās, ir PMV (ang. Predicted Mean Vote). Šis parametrs ir paredzamais vērtējums cilvēku grupā, kurai ir jānosaka savas termālās sajūtas 7 ballu skalā, kur 3 nozīmē karsti, 2 – silti, 1 – nedaudz silti, 0 – neitrāli, -1 – nedaudz vēsi, -2 – vēsi, -3 – auksti. PMV tiek aprēķināts, pamatojoties uz daudziem faktoriem, tostarp vielmaiņu, fizisko aktivitāti, gaisa temperatūru, apģērbu un pat ūdens tvaiku spiedienu konkrētajā telpā. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku komfortu, ir ieteicams, lai PMV būtu lielāks par -0,5 un tajā pašā laikā mazāks par 0,5. Pēc ekspertu aprēķiniem, šādos apstākļos tikai 10 % cilvēku sūdzēsies par temperatūru (tas ir PPD rādītājs, Predicted Percentage Dissatisfied jeb sagaidāmais neapmierināto īpatsvars). Tiek pieņemts, ka vasarā mēs izjūtam termālo komfortu no 24 līdz 28°C un ziemā no 20 līdz 23°C.

Kas nosaka termālo komfortu ēkās un kā to nodrošināt?

Termālais komforts ietekmē mūsu labsajūtu. Tā ir pakāpe apmierinātībai par izjūtamo temperatūru, kas ir saistīta ar vairākiem faktoriem, kuri nodrošina mājoklī higrotermisko komfortu. Katrs no šiem parametriem, piemēram, gaisa temperatūra, gaisa plūsmas ātrums, starpsienu temperatūra un iekštelpu gaisa mitrums, ir cieši saistīti viens ar otru. Lielāko daļu šo faktoru var ietekmēt, izvēloties Knauf Insulation minerālvati kā ēkas siltumizolāciju. Tas ir universālākais siltumizolācijas materiāls, kurš ir pilnībā izgatavots no dabīgām izejvielām. Tā zemā siltumvadītspēja atbilst visstingrākajām termālajām prasībām. Tāpēc minerālvate tik bieži tiek izmantota energotaupīgo un pasīvo ēku jumtu siltināšanai, kur liela nozīme ir katras starpsienas un jo īpaši jumta augstākajiem parametriem. Pareizi nosiltināta ēka nodrošina nemainīgi optimālo temperatūru iekštelpās neatkarīgi no āra apstākļiem (t.i. temperatūras, stipra vēja, lietus, gaisa mitruma). Tā arī garantē, ka bēniņos tiek nodrošināti optimālie siltuma un mitruma apstākļi.

Ir jāņem vērā daži papildu aspekti, kas pozitīvi ietekmē termālā komforta nodrošināšanu:

• konstrukcijas ģeometrija un telpu izkārtojums,
• projekta risinājumi, kas samazina siltuma tiltu risku,
• ventilācijas veids un ēkas vispārējā necaurlaidība,
• apkures sistēmas, karstā sadzīves ūdens un citu ēkas inženiertīklu efektivitāte,
• ēku apkārtne (apstādījumi, citu ēku esamība u.c.).
• enerģiju taupoši logi un durvis.