Ilgtspējīga būvniecība un ilgtspējīga attīstība
Ko jūs uzzināsiet no šī raksta?
- Kas ir ilgtspējīga būvniecība?
- Kā atjaunojamie enerģijas resursi tiek izmantoti ilgtspējīgā būvniecībā?
- Kas ir ilgtspējīga ēku projektēšana?
Mūsdienās arhitekti un dizaineri, projektējot dzīvojamās, biroju un sabiedriskās ēkas, arvien biežāk vadās pēc ilgtspējīgas attīstības principiem.
Arhitekti izvēlas un iesaka investoriem risinājumus, kas samazina ēkas uzturēšanas izmaksas, uzlabo ikdienas dzīves komfortu un neatstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Ilgtspējīgas būvniecības galvenie principi
Būvniecība ir viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm, kas patērē ļoti lielu energoresursu daudzumu. Pašreizējās sociālās un tehnoloģiskās tendences liek šai nozarei ieviest ilgtspējīgas attīstības noteikumus, kuru galvenais mērķis ir samazināt dabas resursu pārmērīgu izmantošanu un kaitējumu videi.
Visiem būvniecības procesa dalībniekiem – sākot ar investoru, projektētāju, būvuzņēmēju un gala lietotāju – ir jāizmanto jaunas tehnoloģijas un risinājumi atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.
Ilgtspējīgu būvniecību var apkopot trīs punktos:
- nodrošināt iedzīvotājiem komfortu un veselības aizsardzību (sociāli ieguvumi),
- samazināt siltuma zudumus un izmantot ļoti efektīvus enerģijas resursus (finansiāli ieguvumi),
- samazināt atkritumu daudzumu un negatīvo ietekmi uz dabisko vidi (vides ieguvumi).
Šie trīs punkti ir jāīsteno gan jaunprojektētās ēkās, gan ēkās, kam veikta siltināšana, piemēram, nosiltinot bēniņus un sienas, kas samazinās siltuma zudumus. Par ilgtspējīgu būvniecību ir vērts padomāt ikvienam, kurš plāno būvēt māju vai atjaunot esošu ēku, lai šīs idejas tiktu ieviestas jau projektēšanas stadijā un būvuzņēmēji tās realizētu būvniecības, renovācijas vai nojaukšanas procesā.
Ņemot vērā jauno objektu ietekmi uz dabisko vidi un mūsu veselību, jāņem vērā siltuma zudumu samazināšana, izmantojot atbilstošu telpu izolāciju, prasmīgi izmantojot atjaunojamo enerģiju, piemēram, saules enerģiju vai fotoelektriskās sistēmas, kā arī izmantojot risinājumus, kas kalpo dabai, piemēram, augu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai lietus ūdens uzglabāšanas un izmantošanas metodes.
Ilgtspējīga ēkas projektēšana
Pārdomāts projekts būtiski ietekmē būvdarbu izmaksas un turpmākās ēkas ekspluatācijas izmaksas. Ir svarīgi, lai projektētājs censtos pēc iespējas vairāk ierobežot investīcijas negatīvo ietekmi uz dabisko vidi. Tā kā būvniecības projekti ir sarežģīti un ietver dažāda veida materiālus un sastāvdaļas, katra šāda elementa izvēle var ietekmēt ekoloģisko standartu.
Projektējot ēku saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, jāizmanto vairāki materiāli, kuru pamatā ir dabiskas izcelsmes materiāli – daži no tiem ietver būvmateriālus, izolācijas un apdares materiālus, kas uzskaitīti zemāk:
- minerālvate, kokšķiedras vate, salmi, bambuss,
- pārstrādāta koksne, akmens vai metāli,
- rūpnieciskie atkritumi, kas ir neitrāli videi, piemēram, ķieģeļu vai betona atkritumi.
Atjaunojamie enerģijas resursi
Runājot par enerģijas bilanci, ilgtspējīgā būvniecībā ir jāizmanto atjaunojamie enerģijas resursi gan ēku apkurei un sadzīves karstā ūdens uzsildīšanai. Tādēļ pasūtītāji var izmantot saules enerģiju, fotoelementu sistēmas, ģeotermālo enerģiju (zemes siltumsūkņus) vai biomasu. Papildu elements ir ēku mehāniskās ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju, kas samazina enerģijas patēriņu ziemā ventilācijas gaisa uzsildīšanai.
Viena no Eiropas Savienības prioritārajām nozarēm ir ilgtspējīga būvniecība, kas rūpējas par apkārtējo vidi, veselību un zemu enerģijas patēriņu. Eiropas Komisija ilgtspējīgu būvniecību ir iekļāvusi t.s. vadošajās nozarēs, kurām ir liels potenciāls un kuras ir ļoti svarīgas Eiropas ekonomikai. Kā piemēru var minēt direktīvu par ēku energoefektivitāti, saskaņā ar kuru no 2021. gada jaunajām ēkām vajadzētu radīt pēc iespējas mazāku enerģijas patēriņu. Apstiprinātās direktīvas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu enerģētisko drošību, samazināt kaitīgā CO2 emisijas un Eiropas Savienības ekonomikas atkarību no naftas, gāzes un cita fosilā kurināmā importa.
Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz divkāršot pašreizējo enerģētikas renovācijas tempu, palielinot pamatīgas renovācijas īpatsvaru.
